Lieliem soļiem pietuvojies eksāmenu laiks. Pašlaik viss rit pilnā sparā - tiek cilātas grāmatas, šķirstītas pierakstu klades, bet vai tiek gatavoti arī špikeri? Šoreiz mēģinājām noskaidrot, cik bieži vidusskolnieki un studenti špiko pārbaudes darbos un eksāmena laikā, vai viņi kādreiz ir pieķerti un kādi sodi ir bijuši par špikošanu. Tāpat pastāstīsim par to, kādas metodes visbiežāk tiek izmantotas un kādas kuriozas situācijas ir piedzīvotas špikošanas procesā.
Pēc apkopotajiem anketas datiem, nonācām pie secinājuma, ka gandrīz simts procenti respondentu ir špikojuši, turklāt dara un ir darījuši to bieži. Taču kur ir, tur rodas – lielākā daļa aptaujāto atzīstas, ka ir arī pieķerti špikojot. Sodi esot bijuši daudz un dažādi, vieni no visbiežāk minētajiem ir – aizrādījums, atzīmes samazināšana, darba pārrakstīšana vai arī mutiskais eksāmens. Kādam puisim gadījusies situācija, kad pēc eksāmena aizmirsis špikera lapu starp eksāmena lapām. Rezultātā eksāmens netika nokārtots, bet špikerī bija izlabotas kļūdas.
Jautājot, vai ir zināms kāds konkrēts gadījums, kad students vai skolnieks par špikošanu ir izmests no augstskolas, tad viens jaunietis ieminējās, ka zinot gadījumu, kad par špikošanu no Liepājas Pedagoģijas akadēmijas tika atskaitīts kāds students.
Par populārākajiem špikošanas veidiem nosaukti gan špikošana ar lapiņas palīdzību, uz kuras smalkā šriftā uzrakstīta nepieciešamā informācija. Šāda lapiņa visbiežāk tiekot turēta rokā, zem rakstiskā pārbaudījuma lapas, uz ceļiem, zem dibena, penāļos, un pat īpaši pagatavotās špikerpildspalvās. Skolēni saka, ka ir veidojuši arī dažādus špikeru rullīšus. Otrs, populārākais špikošanas veids, ir norakstīšana no blakus sēdošā. Par oriģinālāko špikošanas veidu liepajniekiem.lv atzina hands free ierīces izmantošanu.
Kādam Liepājas 6.vidusskolas skolniekam, sauksim viņu par Jāni, skolotāja esot atņēmusi špikeri un nosaukusi par nelieti. Tāpat šis pats Jānis stāsta, ka špikeri esot salīmējis klases biedriem un pat skolotājai (!) uz muguras. Kad skolotāja esot atradusi vienu no lapiņām, esot sākusi rāties uz jaunieti, taču Jānis nav zaudējis dūšu, un mēģinājis iestāstīt skolotājai, ka viņa pati špikojot, taču “cilvēks neticēja”!
Nekad tā nedari!
Situācija nr. 1. Stāsta Siguldas Valsts ģimnāzijas absolvents.
"Ķīmijas skolotājs ieskaites laikā izgāja no klases un visiem bija atvērtas grāmatas, pierakstu blociņi un viss tika norakstīts. Pie tā paša skolotāja eksāmenu varianti bija tie paši, kas iepriekšējos desmit gadus, tāpēc parasti visi sadabūja jautājumus un atbildes no citiem gadiem, mājās pārrakstīja visu, daži ielaida pa kādai kļūdai, lai nav identiski vienādi un tad eksāmena laikā nomainīja lapiņas un pēc tam 40 minūtes sēdēja un neko nedarīja."
Situācija nr. 2. Stāsta Liepājas Raiņa 6.vidusskolas absolvents.
"Vidusskolā, kontroldarba laikā biju aizbāzis špikeri aiz krekla, pie krūtīm. Ik pa laikam pastiepu krekla apkakli, lai paskatītos špikeri. Skolotāja, protams, to ievēroja un aizrādīja, taču es teicu, ja viņa uzskata, ka man ir špikeris, lai nāk un paņem to. Viņa, protams, to nedarīja, jo būtu sanākusi diezgan amizanta situācija. Tā nu es nekaunīgi nošpikoju līdz eksāmena beigām."
Situācija nr. 3. Stāsta Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas absolvents.
"Ķīmijas stundā kāds klases biedrs bija palicis špikeri zem ūdens trauka. Beigās izrādījās, ka pats špikotājs nesaprot savu rokrakstu, bet skolotājs gan."
Situācija nr. 4. Stāsta Ventspils 1.ģimnāzijas absolvente.
"Reiz man bija perfekti sagatavoti visi nepieciešamie špikeri, lai veiksmīgi uzrakstītu kārtējo ķīmijas ieskaiti (šis priekšmets man ļoti nepatika). Bet biju tik uztraukusies, ka visu ieskaites laiku skatījos uz skolotāju (mēs no viņas šausmīgi baidījāmies) un uztraucos, ka viņa mani varētu pieķert špikojam. Rezultātā, tā arī rūpīgi sagatavotos špikerus neizmantoju un ieskaiti neuzrakstīju."
Situācija nr. 5. Stāsta Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas absolvents.
"Vienai meitenei bija ap kādiem 20 špikeriem, skolotāja tikai pa vienam ņēma nost. Pie kādas ceturtās lapiņas apnika un meiteni izdzina no klases."
Situācija nr. 6. Stāsta Cēsu pilsētas ģimnāzijas absolvente.
"Kuriozi gan nav bijuši neko īpaši, taču varu pateikt, ka 12.klases algebras eksāmenā biju noķūnējusies ar špikeriem. Man tie bija piešūti pie svārku malas. Es špikoju uz nebēdu, par spīti tam, ka sēdēju pirmajā solā un tas bija valsts eksāmens un sekas varēja būt trakas. Un tad vēl bija tāds gadījums – latviešu valodā bija jāmācās dzejoļi, ko pēc tam bija jāpārraksta uz lapas un jānodod. Učenīte redzēja, ka špiko puse klases, bet neko neteica. Kad dzejoļi bija jānodod, viņa teica, lai špikotāji ir godīgi un darbus nenodod. Protams, nodeva visi, vienīgi tie, kurus viņa bija pieķērusi, saņēma darbus atpakaļ bez vērtējuma un dzejoļi bija tik un tā jāpārraksta."
Ne visi aptaujātie varēja izstāstīt kādu smieklīgu situāciju. Daži atzīst, ka klases, kurā jaunietis vai jauniete mācījusies ir bijušas arī ļoti godīgas un nekad nav špikojušas. Vairāki apgalvo, ka špikeru sagatavošanu arī var nosaukt par mācību procesu, jo, rakstot špikeri, daudz kas paliekot prātā. Protams, ne visi var piekrist šādam apgalvojumam.
Ko par to domā pasniedzēji un skolotāji?
Gadās, ka nelīdz
Studenti zina savus grēka darbus un to, cik bieži ir atļāvušies norakstīt vai pašpikot vajadzīgo informāciju, kura galvā kaut kādu iemeslu dēļ nav atrodama. Viņiem šādai rīcībai ir arī savi pamatoti argumenti. Pasniedzējiem, kā izrādās, ir savs viedoklis un attieksme pret špikotājiem un šo paradumu kopumā. Jautājām LPA Sociālo zinātņu katedras vadītājam Arturam Medveckim, kā viņš vērtē norakstīšanas problēmu augstskolā un savās lekcijās. Atbilde bija viennozīmīga: "Tas ir pagājušā gadsimta niķis." Pasniedzējs skaidro, ka viņš savās lekcijās piekopj tādu ieskaišu un eksāmenu formātu, ka špikot ir veltīgi un bezjēdzīgi. "Es aicinu jauniešus vairāk iedziļināties un analizēt uzdoto jautājumu. Lai sekmīgi uzrakstītu darbu, viņam ir jāorientējas tematā un jāsaprot jautājums, špikošana te nemaz nevar glābt". A.Medveckis piekrīt, ka bieži vien no vidusskolas laikiem saglabājusies tendence meklēt glābiņu špikošanā tiek piekopta vēl arī augstskolas laikā. "Jaunietis ir pieradis iekalt, augstskolā informācijas apjoms tikai pieaug un viņš, nespējot tikt ar to galā, ķeras pie dažādām viltībām.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes docents Deniss Hanovs atzīst, ka savās ieskaitēs un eksāmenos neparedz formātus, kur būtu iespējams nošpikot. "Studenti eksāmenos var izmantot dažādus materiālus, nav jēgas gatavot špikerus, svarīgi ir saprast procesu, domāt un strādāt radoši." Ir nevajadzīgi iegaumēt visa kursa un vielas saturu, lai to vēlāk vienkārši atreferētu.
Meitenēm zem svārkiem nepalīdīsi
LPA filozofijas docents Zaigonis Graumanis smaidot atzīst, ka gadās ik pa laikam pieredzēt špikojošos studentus, kuriem nu jau "digitālajā laikmetā" ir savas metodes. "Reizēm esmu atradis lapiņas ar tik sīkiem burtiem, kuras ar kopējamā aparāta palīdzību ir samazinātas līdz minimumam," smej docents. Viņš gan vienmēr cenšas novērst špikošanu, apstaigājot solus un studentus izsēdinot pa vienam. Ja gadās tomēr kādu "uzķert", tad špikeri atņem un, labojot eksāmenu, to ņem vērā – atzīmi samazina. Z.Graumanis labprāt dalās pieredzē no savu kādreizējo pasniedzēju dzīves, atceroties, ka reiz viņam LU docents stāstījis, cik neveikli savā laikā sanācis, kad meitenes slēpušas savus špikerus zeķēs un svārkos. "Puikām viņš varēja pieiet klāt un izvilkt lapiņas, kad pamanīja, kur šie slēpj, bet meitenēm zem brunčiem jau nelīdīsi," stāsta Z.Graumanis.
Mēdz beigties arī slikti
Vidzemes Augstskolas docētāja Dace Jansone, aprakstot špikošanas iespējas viņas lekcijās, atzīst, ka jautājumi parasti ir formulēti tā, lai pārbaudītu studenta izpratni par attiecīgo tematu. Līdz ar to svarīga kļūst spēja argumentēt, izvērst analīzi un piemērus, kas ilustrētu vienas vai otras teorijas pielietojumu praksē, nevis definīcijas vai materiāla atrakstīšanu. Lai neprovocētu studentus uz nelabvēlīgu rīcību, eksāmena telpā tiek atļauts ienākt vien ar pildspalvu, somas un mobilos telefonus atstājot citur. Jāatzīmē, ka Vidzemes Augstskolā neatļautu materiālu izmantošana un sarunāšanās eksāmena laikā ir akadēmiskās ētikas pārkāpums, par kuru students var tikt izsaukts uz akadēmiskās ētikas pārkāpumu sēdi, bet sekas tam var būt visai tālejošas. Tomēr studenti par to ir informēti un respektē šos noteikumus. Tāpēc mēģinājumi špikot parasti nenotiek.
AVOTS: http://www.liepajniekiem.lv
```špikošanas weidi, interneta adreses kur atrast mācību materiālus, pamācības to veidošanā, KUR ATRAST labākos no labākajiem ŠPIKOŠANAS RĪKIEM, jaunākās metokes sk. apmuļķošanā u.tml.```
